Vēloties radīt kaut ko spēlē pavisam jaunu un nebijušu, radās ideja uzdevumu ietērpšanai tekstuālā formā piesaistīt Ziedoņa pasakas, ieturot vienlīdz bērnišķīgi nenopietnu stilu visas spēles garumā. Uzstādījums bija ļaut pēc iespējas daudzām komandām tikt līdz spēles beigām, tāpēc pēc ilgiem savstarpējiem kautiņiem nolēmām mājienus dot ik pēc 20 minūtēm, vēlāk pieņēmām Igora ierosināto kompromisu – 22,5 min. Bet galu galā mājieni nāca ik pēc 25 minūtēm ))
± Rīga šoreiz bija ļoti precīzs apzīmējums un nebija meli, jo divās vietās kodi bija pārsimts metru aiz Rīgas robežām. Maršrutu centāmies saplānot ļoti kompaktu, kas lielā mērā arī izdevās.

Cukurpasaka

„Sekot un čivināt” nepārprotami aizved uz Twitteri, bet vienkārši uzgūglēt abus cukursaldos varoņus būtu garlaicīgi, tāpēc uzmanība Twitter meklētājā bija jāpievērš viņu lielākajai sāpei – cukura nav. Uzrakstu uz iebiezinātā piena bundžiņas galīgi nebija plānots slēpt, tas vairāk bija domāts kā oriģināls nestandarta kods vieglam iesākumam, taču, spriežot pēc datiem, komandas bija mēģinājušas dažādas variācijas par tēmu. Toties Nīkšķim un Mīkšķim tagad ir Twitter draugi, un turpmāk viņiem vienam bez otra (un vēl Baltā nama un Sūkļa Boba) būs vēl pāris ļautiņi, kam sekot un saldi čivināt.

Dzeltenā pasaka

Domājām, ka šis būs 10 minūšu uzdevums un visi atpazīs Agnesi Zeltiņu, kapiņus un attiecīgi ātri atradīs gājēju tiltiņu. Diemžēl Zeltiņa dažus aizveda uz Osiris Entertainment, bet citiem kapiņu bilde lika domāt, ka kaķītis nomiris. Versija par sapņu tulku un Hospitāļu ielu mums īpaši patika – taisot uzdevumu, pat neiedomājāmies, ka varētu būt arī tik advancēti. Taču princips bija it kā vienkāršs — izsekot kaķa gaitām no Kaķu ielas līdz pat galamērķim uz gājēju tilta trepītēm, kam nepieciešama tikai karte un, vēlams, satelītskats. Pirmajam hintam vajadzēja būt noderīgam, ņemot vērā, ka daudzas komandas par Kaķu ielu pat nebija iedomājušās.
Tikmēr mēs olu un kurpju kastu ielenkumā ķērām sauli Daugavas malā vietējo ģitāristu romanču pavadībā un kodām pirkstos — kur ellē visi ir? Šis laikam bija vienīgais līmenis, kurā plānotais laiks bija ~15-20min, bet izvērtās uz 1,5h.

Pasaka par smalku žogu

Doma it kā vienkārša – sludinājums Latvijas Avīzē, kuras web versija pieejama arī onlainā. Attiecīgi, dodoties uz Kvadrāta ielu 25, bija iespēja iegādāties laikrakstu (piemēram, Dolē LA stāvēja grēdām), kā arī pa ceļam paņemt bonusu Elles dīķī (jo tā ir vieta, kur lai tuvumā to melno ūdeni ņem). Tomēr ļaunais Laimonis Atvars komandas aizveda visdažādākajos virzienos. Interesantas bija interpretācijas par informācijas avota oriģinālu — sākot ar papīra kvadrātu un beidzot ar iebiezināto pienu un ziloņa attēliem. Tik radoša pieeja priecēja, tomēr ar rūgtumu sirdī nācās atteikt un sūtīt pēc avīzes. Viens likums visiem. Sapratām, ka pie komandu sagaidīšanas jāasistē likumīgai personai, kas vairākos apakšpunktos spēj noskaitīt informācijas orģinalitātes noteikumus. Tur atdūrās pat visstiprākie argumenti un dažs labs cirta auto durvis stiprāk, kā parasti.
Otrajam mājienam it kā vajadzēja vēlreiz apstiprināt avīzes pirkšanas nepieciešamību. Viena komanda smagu sirdi uz spēles laiku šķīrās no sava mobilā telefona (jo avīzes web versija arī ir informācijas oriģināls, taču pagrūtāk iesniedzams, kā tas bija prasīts uzdevumā).
SIA Pasaku feja, kas mainījusi atrašanās vietu, pārvācoties uz jaunām telpām, ir traģiska, taču jāatzīst – smieklīga sakritība, kas kaitēja dažam labam spēlmanim.

Interaktīvs

Paļaujoties uz ātriem pirmo 3 līmeņu atrisinājumiem, nedomājām, ka komandas tik ļoti izretosies un gaidījām visus ierodamies ± vienlaikus. Tā nenotika. Rēķinājāmies arī ar to, ka ar olām varētu dabūt pašas, taču arī tā nenotika un neizskatījās, ka kādam būtu iebildumi. Visu cieņu tiem, kas izvēlējās olu nešanu. Arī ķeršanas tehnikas tika attīstītas dažnedažādās. Principā noteikumos varēja mierīgi rakstīt, ka olām jāpaliek veselām arī tās metot, jo pasakainā kārtā tās neplīsa, pat atsitoties pret zemi. Klajumiņu mēs uzkopām, ja nu kas.

Šķībā pasaka

Cerējām, ka visiem ātri taps skaidrs, ka nesakarīgie vārdu virknējumi ir abpuslasāmie palindromi un turpmāko risināšanas laiku spēlmaņiem aizņems fiziska izburšanās cauri tekstam, lai saprastu, kuri vārdi tajā neielasās. Tā arī notika, tomēr daudziem bija problēmas ar kodu atrašanu. Ar to patiešām apgrūtināt nebija mūsu mērķis un lapiņu uzlīmējām šķietami redzamā vietā, pieņemot, ka galvenā siena un malkas tirgus sastāvdaļa ir tieši laukums. It kā kodi netika slēpti, bet, iespējams, vajadzēja vairāk. Piekrītam, sou sorī.

Paldies par e-pastiem, atvainojos, ka uz visiem nesanāca atbildēt.

Pasaka par nagu melnumiem

Galvenā doma, pievienojot šim uzdevumam Kroko bonusu, bija panākt, lai komandas nekavējas Maskavas forštatē, bet, ātri atpazīstot zaļās lietas (jo krokodilam raksturīga krāsa ir zaļa) un saliekot kopā no pirmajiem burtiem, nonāk pie atbildes RANKAS AKMENS DĀRZS, kas virzītu tās uz Pārdaugavu. Diemžēl bonusu atrisināja tikai 3 komandas. Neticu, ka tas bija tādēļ, ka grūtības sagādāja pazīt nātres vai… sparģeļus un rukolu (vai arī jā?).
Uzdevums tāds, kam vajadzētu tapt skaidram uzreiz tiem, kam bijusi darīšana ar NACE kodiem, savukārt pārējiem lieti noder gūgle, tiesa gan, visticamāk, pēc pirmā mājiena. Interpretācijas par krāsām koda ievadē bija varenas. Tiesa, daudzas komandas kodu mēģināja iemūžināt bildēs un sūtīt biedriem atšifrēšanai, kas radīja problēmas ar balto un pelēko, taču rozā ir rozā, un tur nevar būt diskusiju :). Kods pats par sevi bija krāsa – stila tīrībai ))
Daži bija pamanījuši milzīgo uzrakstu Creeper uz mājas sienas un atzinuši par gana labu kodu esam. Velti – jo mēs neuzdrošinātos kopēt HELP idejas )

Putekļa briesmīgie piedzīvojumi

Princips – jāsaloka papīra tvaikonis, kuram uz sāniem nolasāmie cipari veido sia reģistrācijas numuru. A IV klases tvaikonis norādīja uz papīra kuģīti, turklāt nevis šādu tādu – bet gan tvaikoni. Ja nu tas nenostrādā, uz papīru vedināja arī pirmais mājiens, savukārt pēc otrā mājiena – vairs tikai pārrakstīšanas un locīšanas vaina. Bultiņas, starp citu, liecina par virzienu, kādā jāizvelk skurstenis. Lai visu padarītu vēl grūtāku un izslēgtu iespēju nolasīt reģistrācijas numuru bez locīšanas, pa vidu tika ievietoti maldinošie cipari 24 un 56. Tagad jādomā, ka, iespējams, tas bija par skarbu, jo daudziem lika zaudēt gūzmu laika. Bet skarbi jau arī bija domāts, jo šo pieskaitījām grūtajiem uzdevumiem. Lapas ar ziloni startā tika dalītas tādēļ, lai nebūtu pārmetumu, ka doma ir, bet, no kā locīt – nē. Šis līmenis laikam bija vislielākā sāpe, vizmaz kritika visvairāk tika veltīta tieši šim uzdevumam. To var saprast. Galamērķis saucās A4 tikai stila pēc, lai nebūtu vienkārši SIA «kaut kas». Neiedomājāmies, ka kāds sāks risināt uzdevumu, Lurā cenšoties piemeklēt atbilstošu sia (kā to darīja NL). Visvairāk pārsteidza komanda, kas ar jautājumu „Un ko man ar to vajadzēja darīt?” uz āfterīti atnesa perfekti izlocītu papīra tvaikoni, kuram sānos skaisti rotājās reģistrācijas numurs ar perfekti pārrakstītiem cipariem no tvaikoņa maršruta. Lūk, kādam bija jābūt rezultātam:

Protams, paldies Kuzkai par skrupulozi salocīto miniatūro kuģīšu armādu.

Ķeburkājis ar Ķ

Uzdevums tīri uz attapību. Kā jau Lucky pareizi norādīja – vai nu saproti uzreiz, vai uzkaries un besies. Princips – aplīšu skaitīšana ciparos, kam pēc mūsu aprēķiniem nevajadzēja aizņemt vairāk par 5 minūtēm. Pirmais mājiens vai nu līdzēja, vai radīja miglu ap Ķeburkāja kontroldarbu vēl biezāku. Kates telefons visbeidzot uzkarsa un komandas cita pēc citas devās uz Kalnciema ielu. Pirmajā graustā saskaņā ar koordinātēm līst nevajadzēja (iesākumā gan tas bija plānots kā pirmā koda atrašanās vieta, līdz brīdim, kad pirmie pavasara bomži ierīkoja tajā sev tualeti). Daži nespēja pretoties vilinājumam to pārmeklēt.
Prieks par tiem, kas mēģināja ar Ķeburkāji komunicēt. Tas ir mīlīgi. Pagaidi meitenīt, mīļā meitenīt, pagaidi. Meitenīte, protams, ir īsta, bet ar kuru katru runās neielaižas.

Pasaka, kurā dzen un piedzen

No sirds un no rajona – norāde uz Zolitūdi. Savukārt, neesošajai vietai Rīgā un tās 32 māsām jānoved pie metro. Pēc tam nav vairs grūti uzgūglēt precīzu Zolitūdes metro stacijas plānoto atrašanās vietu.

Uzpasaka/Zaļā pasaka

Tā kā ļoti gribējās, lai ir oriģināli un vēlēšanu iecirkņi šķita kas jauns un nebijis, savukārt, no CSN idejas atteikties arī bija grūti (visi bērniņi mīļi), tad nolēmām radīt savdabīgu hibrīduzdevumu, kāds, šķiet, spēlē ir pirmo reizi. Un komandām, kas līdz tam bija tikušas, veicās itin labi. Iecirkņu daļa bija mazliet vieglāka par CSN, kur bija mazliet vairāk jāiespringst uz atbilstošu pantu piemeklēšanu.

Pasaka, kurā spēlējas
Šķiet, ka cirka princips visiem likās foršs un saprotams. Galvenais uzķert, ka arēna ved uz cirku un tad jau atliek vien izsekot dūju, kazu un citu zvēru priecīgajiem kāpieniem un sāpīgajiem kritieniem, lai nonāktu pie vajadzīgajām Zārdu ielas koordinātēm. Kods bija viegli atrodams, to apstiprināja 2 no trim komandām, kas šo līmeni izgāja.

Paldies Igoram par iespēju un paldies komandām par piedalīšanos.

Kamēr vēl pārdomājat, ko vakardienas spēlē varējām vai vajadzēja izdarīt labāk, varbūt saskatīsiet sevi olu kaujās: https://picasaweb.google.com/105258859797128081913/BlenasUnPasakas21042013?authuser=0&feat=directlink

Starts: plkst. 18:00
Starta vieta: Unimars
Spēles rādiuss: ± Rīga
Optimālā distance: 55 km
Aprīkojums: automašīna, datori ar interneta pieslēgumu, telefoni, Rīgas karte, pāris latu sīknaudā, rakstāmais, lukturīši, var noderēt arī lietusmētelis.
Pieteikumus dalībai lūdzu sūtiet līdz 20.04. uz e-pastu: protokolsspele@gmail.com, lai varam sagatavot izdales materiālus.

FAQ:

Vai spēlei ir īpaši jāgatavojas?
Nē, arī tie, kas bērnībā pasakas nav lasījuši, var piedalīties.

Cik skaitliski lielai jābūt komandai?
Būs uzdevumi, kuros labākam rezultātam ieteicams sadalīt intelektuālo potenciālu.

Kāpēc vajag lietusmēteli?
Kāpēc nē?

Vai būs nestandarta kodi?
Arī.

Ko nozīmē ± Rīga?
To pašu, ko ± Ventspils.

Vai arī puišu komandai šī spēle būs pa spēkam?
Jā, jo mēs jums ticam:)

Vai spēlē būs bonusa uzdevumi?
Jā.

Vai būs fiziski grūti uzdevumi?
Varēs izvēlēties starp fiziskām grūtībām vai citām neērtībām.

Sekojiet informācijas apdeitiem.

Rozā zilonis atkal hospitalizēts un dakteris saka, ka ātrāk par 2dienu to neredzēt. Omulīgi saspiežamies Sinča auto, mana garderobe Dainas virtuvē, viņas kājas manā pieliekamajā. Viss forši.

Amerika
Saprotam virzienu, mazliet haotiski sarakstam lidojumus, izrādās, kāds nosaucis arrivals laikus, nevis departures, attiecīgi dabū pa galvu un saraksta pareizos.

( Lasīt tālāk )

Šoreiz Katei pagarš apraksts sanācis, bet tas aiz emocijām ))

Bonusi
Kā visi, nedēļu muļļājam katrs savas tabulas ar visu veidu kodiem. CP kodu izceļ jau brīvdienās, kas Agnesei uzsit asinis, un jau 1dien viņa paziņo, ka jābrauc meklēt. Drusku pēc 9 vakarā trijatā izbraucam uz Rencēnu ielu, bet turpmākā ceļā mūsu skaits sarūk līdz 2. Ir 23:50, esam mežā un mans blakussēdētājs-šoferis ar pirkstu pie deniņiem paziņo, ka tālāk neies. 2dienas rītā pieslēdzas otra komandas puse, kam, izskrienot no darba uz brītiņu, pēc 3h dīvainiem piedzīvojumiem purvā, līšanas uz vēdera pa dēli pāri grāvim, iestigšanu līdz ceļiem dubļos, pārgājiens „Purva bridējs” beidzas neveiksmīgi. NL ziņo, ka kodi esot pat veseli 3. Varbūt spēle tomēr nav mūsu lauciņš?

( Lasīt tālāk )

Mūsuprāt, viena no labākajām spēlēm Igora izpildījumā. Un cepuri nost par vēsa prāta saglabāšanu nelielajā VEF Zeva lokālajā burziņā. Šāda smiešanās (drīzāk zviegšana) visas spēles garumā sen nebija bijusi, kaut gan jāpiebilst, ka dažubrīd uzdevumu risināšanas dinamika (un kā vienmēr – praktiski nekam nederīgie hinti) nedaudz pārspēja galējo atbildi.
Ak, jā – šī bija pirmā spēle, kur neliela šaubīšanās pamatīgi iedragāja kopējo Protokola rezultātu. Ehh, ja autostops nebūtu iestājies ~ 1km pirms Lāčplēša ielas…


( Lasīt tālāk )

Spēles pēcgarša ir nopietna. Naktī mājās vēl pārliecinos par Spilves līmeņa vienkāršību. Zvans komandai un pusaizmigusi atbilde liek likties pie miera. Spēle tiešām varena, tik, kā vienmēr – pāris hintu informācija jau sen zināma pirms to atnākšanas. Tas lika mums pamatīgi iesēsties dažā līmenī bez jebkādas kustības.
Toties šoreiz bija diezgan vērtīgi saņemties un atbraukt līdz Klondaikai, lai noskaidrotu tos iztrūkumus, kas mūs sabremzēja.

( Lasīt tālāk )

Ievadam

Arī pāris stundu pēc spēles tā arī nesapratām, kur bijām, kur nebijām, ko saspēlējām. Sanāca tāda drūmā nešanās pa pilsētu – lempīgais rozā zilonis te palīdzēja, te traucēja lidot. Balansu starp triumfu un pilnīgu izgāšanos tomēr noturēt izdevās. Varbūt drusku pietrūka mājās atstātais teleportators, nenopirktais lidu pulveris vai Potera ejslēgs.

( Lasīt tālāk )

Hmm. Grozies kā gribi, Kāzas pagaidām ir Protokola neveiksmīgākā spēle. Nu tīri vai sāk mesties sevis žēl, kad jāatceras tā bezpalīdzīgā kvernēšana nekurienē ar pareizo atbildi kabatā. Bet varbūt vainīgs ir tikai zvaigžņu stāvoklis vai arī rozā zilonis, kurš palika mājās? Oh, whatever! Lūk, Protokola protokols par kāzām:

Kleita.
Knapi stūrēju ārā no stāvvietas, kad Antonijas ielā mūs jau gaida kāzu kleita. Sintijas mamma 3 min laikā no skapja ir izvilkusi savu 30 gadus rūpīgi glabāto kleitu un plīvuru. Wow, līgava ir graujoša, diemžēl arī varen steidzīga, tāpēc laipni nākas noraidīt kāzu pušķa vilinošo piedāvājumu, un mēs lidojam uz Šveiku. Ātri un bez žēlastības.

( Lasīt tālāk )

Tā nebūtu spēles diena, ja jau no rīta kaut kas nenoietu greizi. Komandu piemeklē dīvainas veselības problēmas, un vēl ap 4pm rozā ziloņa atslēgas ir aizgājušas sev vien zināmu taciņu. Viens gan ir skaidrs – pēc iepriekšējās spēles bronzas šampanieša, mēs šodien rīsim putekļus, vēl tikai nevar zināt, cik daudz!
Ap 5 prāts sāk skaidroties, un galvenais ir nezaudēt paniku – kapteinis ievelk pēdējo satraukto dūmu un laižam spēlē.

( Lasīt tālāk )

Spēles rītā neplānoti zaudējam komandas potenciālo Varoni, kurš, žēli vaimanājot, paliek mājās. Mainās plāni un dzimst jauns varonis ar Protokola emblēmu uz krūtīm (laika gaitā mūsu Islandcastles iezemieša izvēle attaisnojas). Ar šādu noskaņojumu arī sākam spēli. Atšķirībā no pirmās Protokola spēles, esam nodrošinājušies ar visu veidu tehniku līdz un pāri ausīm – atverot mašīnas durvis, jūties kā brauktu sēņot kosmoskuģī – visur apkārt vadi un gumijnieki. Pietam – šoreiz esam tikuši pie cita auto – komandas 5.elementa – tautā saukta par Rozā ziloni.

( Lasīt tālāk )