Starts: plkst. 18:00
Starta vieta: Unimars. Komandām obligāti jābūt starta vietā
Spēles rādiuss: ± Rīga un Rīgas rajons
Optimālā distance: ± 75 km
Aprīkojums: automašīna, dators ar interneta pieslēgumu un iespēju nolasīt flash datu nesēju, Rīgas karte, foto aparāts vai telefons ar kameru, flash atmiņa katram gadījumam, rakstāmais, lukturīši, kompass, šķēres

Pieteikums: Būtu labi, ja to izdarītu pēc iespējas laicīgāk cukuranav@inbox.lv, lai varam sagatavot izdales materiālus

Dažas piezīmes par sagaidāmo izklaidi: Nekas grūts nebūs, bet šoreiz neliela priekšrocība būs daiļa dzimuma pārstāvēm ar gaiši krāsotu galvas segu. Kāpt sabrukušā deviņstāvu mājā un nolēkt no televīzijas torņa neliksim, bet nepazust starp kalambūriem un globālā tīmekļa plašumiem gan.

Komandām būtu jāievēro: Obligāti ierasties starta vietā, vai būt tuvumā. Komandas dalībnieku skaits mašīnā nav noteikts, bet nu esiet vismaz divatā, citādi vienam būs garlaicīgi. Neaizmirstiet paņemt datoru, kurā var ievietot USB flash atmiņu. Tikai ar iPadiem, iPhoniem būs grūti. Spēlē, iespējams, būs dažas jautras epizodes, tāpēc iesakām neapjukt un saglabāt vēsu galvu

Ja kādam ir kas uz sirds un vēlas izrunāties, droši, mēs esam ieslēgti 24/7

Sveiki,

Gribēju lai Igors un komandas izspriež, kurš datumus būtu labāks mūsu spēles rīkošanai. Pamanijām, ka komandas ir aktīvas un grib 20.maijā skriet NORDEA maratonā. Ja, galvenokārt, Igors un komandas ir gatavas pārcelt, mums tas pat būtu izdevīgāk, spēli rīkot 26. maijā

Kāpēc tik vēlu?
Daļai komandas maija pirmās divarpus nedēļas ir jāpavada darba jautājumos ārpus valsts, un atpakaļ viņi ieradīsies tikai dienu pirms noliktā datuma.

Būtu lieliski, ja Igors uzliktu punktu uz i saistībā ar datumiem.

Komandas, Lūdzu, izsakiet savu viedokli

[Atskaites fona mūzika: Ozols — Rajons]

Iepriekšējā spēle bija tik sen, ka bijām jau aizmirsuši kur īsti atrodas Unimars un kādi ir galvenie pamatprincipi.

Cukurpasaka

Lasam, lasam. Meklējam Nīkšķus un Pīkšķus, līdz sākas sarunas par čivināšanu. Tā kā mūsu komandā tikai es vienīgais esmu interneta dzīves atkarīgais, tad tālākais īpaši daudz problēmu nesagādāja. Izrauju latu, paķeru iebiezināto piena izstrādājumu un ierauju stieni. Kamēr citi pēta iepakojumu, es vēl eju uzprasīt vai neko neaizmirsa man iedot. Tomēr Latu iedevu. Būs kā Kolka kool jāiet prasīt atpakaļ, ja koda nav. Bet nu nākot atpakaļ komanda jau ir atradusi kodu.

Dzeltenā pasaka

Stundu skaties domādams. Pirmais iespaids — besī laukā tik daudz bildes. Sākam domāt atslēgas vārdus un smejamies paši par savu izdomu. Laiks iet — prāts nenāk. Pēc mājiena saprotam, bet kapi nemeklējās. #ūds ar visu, tā kā kaķis iet pāri tiltiņam, zem kura tek upīte, tad vai nu trīs lielie tilti, vai kāds maziņš zem upītes. Blakus Zeltiņa ielai nekādu upju nav. Tikai vēlreiz pārskatot karti atrodam tālāko ceļu un gājēju tiltiņu.

Pasaka par smalku žogu

Dažreiz ir tā, ka dzerot daudz šķidruma ir vajadzība nedaudz atviegloties. Tad nu tā arī sēžam krasta ielas statoilā un domājam uzdevumu. Tā kā vienu no Protokols kungiem esmu redzējis dažādos politikas pasākumos tad sākumā izgūglējam BNS mājaslapu, tad uzreiz dzimst arī LA variants. Aiz neko darīt aizeju nopērku piektdienas Latvijas avīzi. Izšķirstu — nekā. Bet nu sievietes jau ir uzmanīgākas, un pēc divām minūtēm mums ir atrašanās vieta. Lidojam, nogriežamies uz īsta ceļa, skatamies stāv Volvo. Ātri piebraucam sānos, es logu rauju vaļā un metu savu Latvijas avīzi salonā un prasu kodu. Džeki tā nosmīn, ka aicinam uz lielo talku un nesaprot kas notiek. Es prasu — a kur kods? Uj nē, laikam nebūs. Paķeram Lauku avīzi un braucam tālāk uz īsto vietu, kur satiekam organizatorus.

Interaktīvs

Te jau mūsu pašu problēma, jo izlasījām, ka 60 sekundes par katru saplēstu olu ir sods, tāpēc izdomājam nest, kur arī zaudējam drusciņ.

Šķībā pasaka

Izburtojam visu, līdz saprotam, ka ir daži vārdi kuri ir normāli. Laižam uz siena tirgu, kur esam pirmie. Bet kods kā nemkelējas, tā nemeklējas. Pielido kuzkas specvienība, vēl citas komandas, bet nekā. Bet acīgs ir tas, kuram acīs spīdums blāvs. Atrodam kodu, un piekrītu, ka ar nesmuki taktisku gājienu ieķeram viņu un skrienam prom. Nu Maskačka jau vieta smuka, bet semačku puikas turēja savu līmeni.

Pasaka par nagu melnumiem

Diezgan ātri nonākam pie profesiju klasifikatora. Bonusam šoreiz veltam vienu minūti. Visvairāk acīs krīt āboli, tāpēc pa ceļam braucam uz ābolu ielu, bet nu uzdevumā ātri skatoties izskatījās, ka bīstamības pakāpe 3 ir bonusam. Ābolu ielā nekā tāda nebija un laižam uz grauztu. Atkal esam pirmie, bet zeķes nespējam atrast. Atkal ienesās kuzka specvienība, kas uzdzen pamatīgu stresu un vispār vairs nesaprotam, kur esam bijuši un kur ne. Līdz beigās dāmas atrod zeķes un ierakstam kodu. Cik labi, ja šeit spēle varētu beigties :D

Putekļa briesmīgie piedzīvojumi

Mums nesaprotams uzdevums. Rakstam ciparus, pētam bildi. Skatamies krustojumus, nekā. Izzīmējam lapu ar cipariem un bultām, izloku tā, ka vienas bultas norāda tvaikoņa priekšgalu un otras aizmuguri. Viss perfekti sanāk, bet nekas no turienes nelasās. Nu neko, sēžam un gaidām skaistākus laikus. Pēc trešā mājiena braucam uz Mēmeles ielu. Izsaucam no mājas ģimeni, aprunājamies. Beigās kods ir uz stūra. Bet nu laipno dāmu ar diviem suņiem pabrīdinam, lai nevienam nesaka, kur ir kods :D

Ķeburkājis ar Ķ

Lēnā garā pavirzamies prom. Neko nesaprotam, iestājas riebums. Rēķinam, risinam — nekā nav. Pēc mājieniem iestājās tikai lielāka bezizeja. Mājiens ja 0=1 un 8=2 tad loģika saka, ka 16=3 24=4 32=5 un tā mēs slīgstam tālāk vēl dziļākā aizā. Sagaidām trešo mājienu, sazvanām jauno kundzi un braucam pēc koda. Šis noteikti nosita asumu un iedzina miegu nedaudz.

Pasaka, kurā dzen un piedzen

Nu šis bija mans zelta uzdevums. Tā kā jaunībā biju repā un joprojām esmu repā, tad uzreiz pateicu — Es Ozols, pārdaugava, no sirds un no rajona. Rej īl RDKA taraja čats Zoļika. Tagad tikai jāsaprtot, kur tieši. Zolitūdes ielu izpētam, nekā. Šoreiz palīdzēja Protokols uzlīmes, jo citādāk tajā vietā nebūtu meklējuši, jo stāvvieta jau liela ir, un kura ir galvenā iela, grūti pateikt. Piebrauca vēl vairākas komandas, un tikai pēc citu trika ar kurpes sasiešanu nokopējām koda atrašanās vietu.

Uzpasaka/Zaļā pasaka

Braucam jau mājās. Pēc pirmā trim minūtēm neviena varianta. Braucot uz centru gan atcerējāmies, ka aiz Panorama Plaza pamanījām spēles laikā Ciešus pupiņu stāvam. Uz labu laimi piestājām, domājām varbūt ir kods. Pēdējās piecas minūtes izmantojām pastaigājoties pa mēsliem. Neko, izsapņotais kods neatradās un braucām mājās.

Paldies Protokolam par spēli. Bija interesanti, un gana aizraujoši. Ja nebūtu divi uzdevumi, kuros iesēdāmies pēcgarša būtu lieliska. Tagad žēl, ka spēka un smadzeņu potenciāls mums pietiek pusei spēles tikai, un klasiski otra puse mums ir īsta katastrofa. Var kāds ieteikt kādas labas smadzeņu noturības un potenciāla palielināšanas procedūras?

Nav ko vilkt garumā, jāizliek ar pixeļu burtiem viss kas sakrājies. PUTINU PAR PREZIDENTU, ATLAIST SAEIMU.

Bet tagad par par spēli, pirms kuras bija divi iespējamie scenāriji. Vai nu būsim priekšā vai pakaļā. Piedzīvojām teoretisko variantu, līdz 4ajam uzdevumam bijām pirmie un pēctam pa beigu galu. Bet tagad par visu sīkāk līdz smalkākajām diedziņa detaļām

( Lasīt tālāk )

1.Easy

Bija skaidrs, ka nevelti organizatori mūs ir atvilkuši uz VEcmilgrāvi lai mēs tagad triektos pie brīvības pieminekļa, tāpēc meklējām Mildu kautkur tuvāk. Nepagāja ne īss brīdis līdz bijām uz Mildas ielas, kur meklējām grāvi, tikai kad Kuzkamother mūcu acu priekšā izgāja sapratām, ka kods ir kautkur netālu. Vēl tagad skan galvā, nezinu gan kuras komandas vārdi, kad es ieliecies rakstīju kodu visiem redzot man jautāja: «Kas ir, kods sniegā iečurāts..» Uz ko atbildēju jā, jo biju pārliecināts ka visi saprot ko es tur daru un neko neslēpu, bet kā izrādijās, laikam esmu atstājis super neuzticīgas personas izskatu

( Lasīt tālāk )

Kamēr vēl svaiga atmiņa un nav jānotiesā kilogramiem rupjā biezpiena bļodu aprakstīšu komandas Cukura Nav startu Antīkajā spēlē. Mēs, protams, kā kārtīgi skolnieku vēstures stundās par Grieķiju bijām spēlējuši kārtis vai svilpojuši, tāpēc spēle deva daudz jaunas zināšanas, no kurām tikai kādi 7% bija jāizmanto Antīkajā spēlē, bet lieliski aizpildījām gaidīšanas brīžus.

( Lasīt tālāk )

Kā jau vienmēr, kādam ir jābūt viduvējibai, lai kāds uzvarētu

Pirmajā līmeni ātrais variants, kur saskrēja daudz komandas bija pie Patentu valdes, kad sapratām, ka nekā tur nav braucām uz starta vietu, jo pirmā komanda uzdevumu izgāja ātri. Pēc otrā mājiena bija skaidrs, ka jāskrien un jau zināmajām rozā trepēm uz AB dambja.

( Lasīt tālāk )

1. Meklējot Glabātāju
Bija jau gaidāms, ka spēles sākums izvērtīsies interesants. Saņemot uzdevumu pēc minūtes bija skaidrs kur jābrauc, jo iepriekšējās spēlē meklējot Škirotavas staciju par šīm kāpnēm bijām nedaudz padzīvojušies. Stresa līmenis sasniedzis bija jau augstu pakāpi, ka izlecu laukā no mašīnas bez mobilā telefona. Labi, ka manējie nesaprata ātri ko darīt un paspēju atgriezties pēc viņa, savādāk spēles sākumam būtu lielāka jautrība. Skrienot pāri kāpnēm pavisam nejauši, bet tomēr pamanīju vīriņu ar koferi, kam arī laipni, krīzi nezinot, iespiedo rokās maksimālo latiņu un gāju uz soliņa dirnēt un gaidīt vilcienu. Lēnām savācās visas komandas un visi risināja testu.

( Lasīt tālāk )

Un vēl saka, ka brīnumi pasaulē nenotiekot. Paliekot mašīnā trijatā un vienu no spēkiem kopā ar jauno paaudzi atstājot mājās mīkstajā kreslā ar laptopu rokās esam tur, kur nekad nebijām plānojuši. Jebšu pēdējo un priekšpēdējo vietu, aizstājām ar ko citu. Bet nu pietiks ar eiforiju :D

( Lasīt tālāk )

Spele ir lieliska vieta, kad ikviens, kurš iedomājies ka ir baigais gudrinieks savos gados var saprast — paaudzies vēl nedaudz. Lai gan piedalamies jau kādu laiku, pirmo reizi izdevās palikt pirmajiem — no otra gala

( Lasīt tālāk )